Miežgrauds ir ļoti izplatīta kaite, kas īpaši mēdz piemeklēt vecāka gadagājuma ļaudis. Medicīnā to uzskata par plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera akūtu strutojošu iekaisumu. Bet slimības ierosinātāji ir strutošanas procesus rosinošie mikrobi, galvenokārt stafilokoki.
Rezultātā tauku dziedzerītis vai skropstas maisiņš iekaist. Vispirms parādās sārts sāpīgs uztūkums, kas dažās dienās palielinās un tā virspusē parādās dzeltenbalts strutu maisiņš, kas aptuveni pēc nedēļas atveras. Kad tas notiek, praktiski tūlīt pat pāriet arī sāpes. Mediķi uzskata, ka miežgrauds signalizē par problēmām imūnsistēmā.
Reizēm iekaisumu var izprovocēt cukura diabēts, anēmija, kuņģa-zarnu trakta kaites. Tāpat miežgrauda parādīšanos var izraisīt acī iekļuvis puteklītis, gruzītis, blaugzna, kā arī nekvalitatīva kosmētika vai netīru dvieļu un kabatlakatiņu izmantošana.
Mēdz būt tā, ka infekcija no vienas acs pārmetas uz otru vai arī vienā vietā vienlaikus parādās vairāki sastrutojumi. Nereti šādās reizēs mēdz būt paaugstināta ķermeņa temperatūra un galvassāpes.
Ja miežgrauds pēc nedēļas nepazūd, lai nepieļautu sarežģījumus, steidzami jādodas pie ārsta. Parasti tiek izrakstīti acu pilieni, ziedes, antibiotikas vai steroīdie preparāti. Dažkārt iesaka lietot acs pilienus un ziedes ar antibiotikām.
Tautas medicīnā bez vārdošanas zināmi arī citi veidi cīņai pret miežgraudu – siltas kompreses ar dažādu augu komponentiem. Slimības sākumstadijā acij jāpieliek sauss siltums, piemēram, neliels maisiņš ar sakarsētām smiltīm.
Noņemt sāpes un to mīkstināt palīdz pienā uzvārīta maizes mīkstuma komprese (100 g maizes mīkstuma sajauc ar 200 ml piena, 10–15 minūtes karsē uz lēnas uguns, iegūtajai masai pievieno tējkaroti žāvētu ceļtekas lapu pulvera).
Var pamēģināt arī šādu variantu: vispirms pielikt graudiņam aukstu borskābes kompresi, bet pēc tam – karstas linsēklas.
Taču paši populārākie līdzekļi pret miežgraudu ir alveja un kliņģerītes. No kliņģerītēm gatavo uzlējumu kompresēm (10–15 g žāvētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30–40 minūtes nostādina, tad izkāš).
Var izmantot arī aptiekā nopērkamo kliņģerīšu tinktūru, tikai pirms lietošanas tā jāatšķaida ar vārītu ūdeni (attiecībā 1:10). Tieši tādā pašā attiecībā tiek atšķaidīta svaigi spiesta alvejas sula.
Miežgrauda ārstēšanai izmantojamas arī dilles: ēdamkaroti sasmalcinātu diļļu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, nostādina, atdzesē, tad izkāš un lieto kompresēm.
Ļoti sena un oriģināla ir šāda miežgrauda ārstēšanas recepte, par kuru tiek teikts, ka tā uz visiem laikiem atbrīvo cilvēku no šīs kaites: 4–5 reizes dienā, uzdzerot ūdeni, jāapēd 5–6 žāvēti sīkie un dzeltenie biškrēsliņu ziediņi. Tas jādara, līdz miežgrauds būs pazudis.